Underwear of the late 1880’s

19.gs. Eiropas mode parasti ir sadalīta posmos, kuru nosaukumi reflektē konkrētā perioda sabiedrību, politiku, mākslu vai kādas konkrētas izmaiņas pašā modē. Periods no 1883. – 1889. gadam parasti tiek dēvēts par otro turnīra laikmetu (jo bija arī pirmais turnīra laimets 1869 – 1875.g. un starp abiem turnīra laikmetiem arī nāras silueta /princeses piegriezuma periods 1876- 1882.g.) Kā jau ar visiem vēsturiskajiem tērpiem – vēsturiski precīzi rekonstruēts tērps, kas atspoguļotu tā laika modes siluetu tiek panākts tieši ar konkrētajam laikam atbilstošu apakšveļu. Apģērba redzamākās daļas, par kurām parasti jūsmojam, visbiežāk ir apakšveļas radītās formas “dekorējums”. Bez laika posmam raksturīgās apakšveļas arī apģērba virskārtas neizskatīsies vēsturiski precīzi.
Otrā turnīra laikmeta apakšveļa bija:
Apakšbikses – garumā ap celi, sastāvēja no divām atsevišķām bikšu starām, kas savienotas pie jostas, bez stakles. No mūsdienu skatījuma tas varētu šķist savādi, bet uzvelkot visas tērpa kārtas, kuras tolaik būtu vilktas, tās ir ļoti praktiskas un ērts apģērba gabals, it īpaši apmeklējot labierīcības. Jāatceras arī, ka tolaik sievietes bikses nenēsāja un apģērbs ar stakli bija paredzēts tikai vīriešiem. Apakšbikses tika šūtas no lina, kokvilnas vai flaneļa, dekorētas ar savilkumiem, mežģīnēm un izšuvumiem, lai tās padarītu vēl sievišķīgākas.
Apakškrekls – viens no visvairāk mazgātajiem apģērba gabaliem visā garderobē. Šūts no lina, kokvilnas vai flaneļa, dekorēts ar kruzuļiem, mežgīnēm un izšuvumiem. Tas kalpoja kā sargājoša kārta starp korseti un dažadiem ķermeņa izdalījumiem. Krekls pasargāja gan ķermeni no korsetes, gan korseti un apakšsvārkus no ķermeņa – bija daudz vieglāk un lētāk izmazgāt apakškreklu un apakšbikses, nekā iztīrīt vai uzšūt jaunu korseti un apakšsvārkus. Apakškrekli bija dažāda garuma, ar dažāda veida kakla izgriezumiem un piedurkņu garumiem, galvenokārt paliekot nemainīgs no 1840. – 1890. g. Tas tika valkāts gan ieliekot apakšbiksēs, gan pārvelkot tām pāri.
Korsete – ļoti svarīgs apģērba gabals, kas piešķīra valkātājai tam laikam modīgas ķermeņa aprises. Balstot ķermeni, pasargāja valkātāju no vairākām apģērba kārtām, kas tika vilktas korsetei pa virsu. Korsetes laika gaitā ieguvušas nelabu slavu, taču tā galvenokārt balstīta uz nepilnīgiem faktiem un zināšanu un pieredzes trūkuma. Korsetes vilkšana nav obligāti jābūt saistītai ar nepatīkamu vai pat sāpīgu pieredzi. Daudz par to esmu rakstījusi arī savā blogā šeit. Šajā modes laikmetā korsetes bija divdaļīgas ar aizdarēm priekšā un aizmugurē. Bija pieejami vairāki stili, tās varēja pasūtīt vai nopirkt gatavas. Aizvien vairāk korsetes tika dekorētas ar zīdu, mežģīnēm un lentītēm. To garums bija pāri gurniem. Fotogrāfijā šeit, nav iespējams pilnībā parādīt korsetes radīto efektu, jo manekens ir no cieta materiāla – pretēji ķermeņa mīkstajām aprisēm.
Turnīra karkass – dažreiz saukts arī par plauktiņu, jo skatoties no sāna, tas aizmugurē rada 90 grādu lenķa izvirzījumu. Kopā ar korseti šis ir viens no svarīgākajiem apakšveļas elementiem, kas rada tam laikam raksturīgo formu, kā arī balsta daudzās apakšsvārku un svārku daļas.
Turnīra spilventiņš – vilkts arī iepriekšējos modes periodos, taču otrā turnīra laikmetā tas varēja tikt vilkts pa virsu turnīra karkasam, lai uzlabotu tā formu – tas atkarīgs no pārējā tērpa modeļa un auduma veida, kā arī no valkātāja pēcpuses izmēra. Arī turnīra spilventiņi bija vairākos izmēros un formās.
Apakšsvārki – vismaz divi vai trīs pēc skaita, šūti no kokvilnas, flaneļa, lina, vilnas un pat no zīda (atkarībā no valkātājas ienākuma līmeņa, stāvokļa sabiedrībā, laikapstākļiem vai aktivitātēm), ar vairākiem volāniem un savilkumiem. Apakšsvārki bija nepieciešami kā formai tā siltumam, kā arī lai noslēptu turnīra karkasa ribiņas. Arī apakšsvārku modelis atspoguļoja tā laika modi un tika pakārtots arēji redzamā tērpa siluetam.
Korsetes krekliņš (šobrīd nav redzams fotogrāfijās) – vilkts, lai noslēptu korsetes aprises apģērba ārpusē. Eksistēja vairāki modeļi, ar dažādiem kakla izgriezumiem un dekoratīvajiem elementiem.
Zeķes un zeķturi (šobrīd nav redzami fotogrāfijās) – šūtas vai adītas no kokvilnas, zīda vai vilnas (ziemai). Vispopulārākās un praktiskākās bija melnas zeķes, taču bija pieejamas dažādas krāsas un raksti, garumā virs ceļa. Uz kājām tās tika noturētas ar zeķu prievītes palīdzību, bet sākot ar 1890. gadiem sāka parādīties arī zeķturi.
19th century fashion in Europe is usually divided into eras named after the general fashion changes at the time. The period between 1883 and 1889 is usually called the Second Bustle Era (‘cause there was the first one from 1869-1875 and also the Natural Form era 1876-1882). As with all historical garments, historically accurate clothing that reflects the fashionable shape of the time is set by the undergarments, but the clothing pieces we usually see and admire work as an outer furnishing – as a show piece. Without period appropriate undergarments the structure of the outer layers will not look historically accurate.
The Second Bustle Era undergarments or foundation garments usually consisted of:
Drawers – around the knee length undergarments that consisted from two separate leg pieces and were only joined at the waistband. Yes, they were crotchless and may seem awkward now, but when wearing all of the other layers you are supposed to wear, they make a lot of sense (especially while visiting the bathroom), besides women did not wear trousers back then – that was strictly a male garment. Drawers were made by linen, cotton or flannel, lavishly decorated by frills, laces and embroidery to make them even more feminine.
Chemise – one of the most washed garments at the time, made by cotton, linen or flannel and decorated with frills, lace and embroidery. It worked as a safety layer between the corset and the body as it absorbed all of the perspiration, body oils etc. It protected the corset and petticoats as it was a lot easier and cheaper to wash drawers and a chemise than clean or replace petticoats and a corset. Chemises had various neck shapes, sleeve types, decorations and lengths but generally the style remained the same from the1840’s to the 1890’s. The chemise was worn both tucked inside or left outside the drawers.
Corset – an essential undergarment that both shaped the body in a fashionable shape but also protected and supported the body from carrying all of the outer layers. Corsets have gained a bad reputation over the years but usually because of lack of knowledge or lack of experience wearing them. It doesn’t have to be an unpleasant or painful experience. I’ve talked much about this subject on my blog here. During this period of time corsets were split busk – closed in front with a busk and laces on the back. There were various styles. More and more silk was used, decorated with embroidery, lace and ribbons. Corsets were ready made and custom made, extended over the hip. In the photograph, the corset is not giving a precise shape – the mannequin is hard not squishy as bodies are, so the fashionable hourglass shape would be more pronounced on an actual human body.
Bustle (also called “lobster tail” or “tournure”in French) – often referred to as a shelf bustle as looking from the side it almost creates an 90 degree angle. Together with the corset it’s one of the most important pieces that gives the garment that fashionable shape of the time and supports all of the skirts and petticoats
Bustle pad – also worn in previous the eras mentioned above, but in the second bustle era may be worn on top of the bustle to improve it’s shape – it depends on the outer garment’s style and material but also on a size and shape of a wearer’s buttocks. Bustle pads came in various sizes and shapes as well.
Petticoats – at least two or three petticoats were worn for volume, warmth (in winter) but also to hide the outline of the bustle and smooth the lines of the garment. They were made from cotton, linen and flannel, wool, silk and satin (depending on the wearer’s income, social status, the season and occasion) usually with ruffles and flounces. Their shape also depended on the current fashion and the outer garment that it needed to support.
Corset cover (currently not photographed) – blurred the outline of a corset and rounded the bust line so the upper corset edge is not visible from the outside. Various types existed with different necklines (that depended on the bodice style of an outer garment).
Stockings and garters (currently not photographed) – cotton, silk or wool (for winter), stockings would be worn. The most popular color was classic black, but multiple colors were available. Stockings were held up by garter ribbons and by the late 1880’s also suspender belts were invented.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s